12. un 13. aprīlī “Rīgas mākslas telpā” Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2018 ietvaros norisināsies starptautisks simpozijs “Tagadnes atmiņas”. Astoņās kritiķu, vēsturnieku un mākslinieku prezentācijās no Baltijas valstīm un Eiropas būs iespēja dzirdēt paškritisku kopsavilkumu par to, kā tiek rakstīta un veidota fotogrāfijas vēsture trijās Baltijas valstīs, aplūkojot gan “80. gadu kailfoto un vieglo porno”, gan “fotogrāfijas lomu sociālajos medijos”, “fotogrāfijas kartēšanu” un citas tēmas.
Simpoziju vadīs kurators Indreks Grigors (Indrek Grigor, EE). Simpoziju organizē Rīgas Fotogrāfijas biennāle sadarbībā ar Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienību, “Rīgas mākslas telpu”, Somijas vēstniecību un Igaunijas Republikas vēstniecību Latvijā. Simpozijs notiek Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.
Simpozija dalībnieki: Antons Holcers (Anton Holzer, AT), Adams Mazurs (Adam Mazur, PL), Agne Narušīte (Agnë Narušytë, LT), Prof. Anna-Kaisa Rastenbergere (Prof. Anna-Kaisa Rastenberger, FI), Ilva Skulte (LV), Marguss Tamms (Margus Tamm, EE), Alise Tīfentāle (LV), Annika Totsa (Annika Toots, EE)
Austriešu fotogrāfijas vēsturnieks Antons Holcers runās par to, kā nacionalitātes ideja ietekmē vēstures uztveri. Latvijas un Igaunijas kontekstā tiks aplūkots fenomens, kad vēstures rakstīšana nonāk vienas personības rokās. Latvijas mediju pētniece Ilva Skulte savā prezentācijā apskatīs žurnālu “Foto Kvartāls”, kuru 2006. gadā dibināja Alise Tīfentāle. Igaunijas kontekstā tiks pievērsta uzmanība starptautiski plaši atzītā Pētera Linnapa projekta fenomenam. Linnapa rakstīšanas stratēģijas analizēs viens no Igaunijas asākajiem kritiķiem Marguss Tamms. Lietuviešu fotogrāfijas vēsturniece un teorētiķe Agne Narušīte apskatīs fotogrāfijas mainīgo statusu pēc tās vēstures (pār)rakstīšanas.
Institūciju lomu vēstures rakstīšanas procesos aplūkos trīs atpazīstami pētnieki. Tēmu atklās Alise Tīfentāle, prezentācijā koncentrējoties uz izstāžu lomu fotogrāfijas vēsturē, kam ikdienā nereti tik piešķirta liela nozīmē, tomēr mākslas vēsturē izstādes bieži tiek ignorētas. Fotogrāfijas vēsturnieks no Polijas Adams Mazurs prezentēs visnotaļ specifisku pētījumu par to, kā padomju sistēmas stīvā birokrātija radīja robus sava laika cenzūrā, aiz aktu fotogrāfijas apzīmējuma ļaujot uzplaukt vieglajai pornogrāfijai. Mūsdienu skatījumu uz institūciju lomu fotogrāfijas vēsturē prezentēs pētniece no Somijas Anna-Kaisa Rastenbergere. Šobrīd viņa ir Helsinku Mākslas Universitātes profesore, iepriekš strādājusi Somijas Fotogrāfijas muzejā, tostarp pētot pārmaiņas fotogrāfijas sociālajās lomās. Iespējams, Anna-Kaisa Rastenbergere varēs atbildēt uz jautājumu, vai un kādu apsvērumu dēļ muzeji varētu sākt kolekcionēt selfijus.
Simpozijs ir veltīts iespaidīgajai trīsdaļīgajai sešu sējumu enciklopēdijai The History of European Photography 1900-2000 (“Eiropas fotogrāfijas vēsture 1900-2000”), kuru izdevis Centrāleiropas Fotogrāfijas nams Slovākijā un koordinējis prof. Vāclavs Maceks. Grāmatas unikalitāte slēpjas ne tikai tās vērienīgumā un iecerē apkopot simt Eiropas fotogrāfijas vēstures gadus, bet pirmkārt tās izmantoto pētniecības metožu izvēlē.
Pilnu Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2018 notikumu programmu skat.: http://www.rpbiennial.com/programma.html
Rīgas Fotogrāfijas biennāle ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Fotogrāfijas jēdziens festivāla nosaukumā apvieno dažādas attēla veidošanas mākslinieciskās prakses, kas 21. gadsimtā turpina transformēt laikmetīgās mākslas valodu. Biennāles tematika aptver jautājumus no kultūras teorijas līdz aktuāliem sociālpolitiskiem procesiem Baltijas un Eiropas reģionā. Rīgas Fotogrāfijas biennāle tiecas fiksēt un mākslas festivāla formātā piedāvāt kopīgi izprast pasaulē notiekošās pārmaiņas, tulkojot mūsdienās tik sarežģīto un piesātināto vizuālo valodu jēgpilnās attiecībās starp ikdienu, kameras objektīvu, vēstures materiālu, laikmetīgo mākslu, tehnoloģijām un nākotni.
2018. gadā izvēlētais biennāles nosaukums “I Like Your Face”, izmantojot sejas metaforu, izceļ komplicētos identitāšu un nozīmju veidošanas procesus. Seja ir gan maska vai loma, ko mēs ikdienā uzņemamies, gan attēls, ko ieraugām, skatoties uz otru. Sociālajos tīklos mēs bieži atzīmējam, ka mums kaut kas “patīk” (like) – taču ko mēs patiesībā redzam un ko iztēlojamies? Vai ir iespējama sastapšanās ar citādo nekategorizējot un nemetalizējot? Festivāls pievēršas šo attiecību problemātikai, izjautājot, kā mūsdienu tehnoloģiju izmainītajā garīgajā klimatā izpaužas cilvēku emocionālā pasaule un kā iedomāta piederība kādai fantastiskai realitātei sadzīvo ar ikdienas sociālajām identitātēm.
Simpoziju atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas Dome, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība, Rīgas mākslas telpa, Somijas vēstniecība, Igaunijas Republikas vēstniecība Latvijā, Lux Express, AS “Antalis”, Rixwell Hotel Konventa Sēta, mediji arterritory.com, lsm.lv, Latvijas Radio 1, Radio NABA, laikraksts “IR”, interneta žurnāli “Punctum”, “Satori”
